Produktu un tehnoloģiju izstrāde

Dažreiz līmvielām jātur kopā smagas komponentes desmitiem gadu. Dažreiz tām jābūt noņemamām, neatstājot paliekas. Dažas no tām ir plānākas par matu. Un dažas kalpo kā triecienu amortizētāji. Ja nepieciešams, tās var vadīt elektrību vai pasargāt no tās. Tām jāspēj arī vadīt gaismu un siltumu. Mūsdienās līmlentēm jāspēj daudz, un bieži vien tās savu prasīgo darbu veic "iepriekš nezinot apstākļus”. To funkcijas ir dažādas, taču arī izstrādes process ir tikpat fascinējošs. Apskatiet tesa līmvielu tehnoloģiju plašo pasauli. 

Vienkārši paņemiet līmvielu, uzklājiet to uz nesējmateriāla, piemēram, folijas, auduma vai papīra, un pievienojiet nosedzošo loksni. Gatavs! Sākotnēji var šķist, ka līmlenšu ražošana ir diezgan vienkārša: Taču daudzas lietas, kuras šķiet viegli izdarāmas, patiesībā prasa daudz darba un zināšanu. To apliecina arī fakts, ka līmlenšu prasības var būt ārkārtīgi dažādas: Dažām jāspēj izturēt aukstums, karstums, lietus un UV starojums desmitiem gadu. Dažu līmlenšu lipīgā slāņa matricei jāveic arī citas funkcijas, piemēram, jāamortizē triecieni vai jāvada elektrība. Pašlaik plānākā tesa ražotā divpusējā līmlente, kura paredzēta viedtālruņiem, ir tikai trīs mikrometrus bieza - sešpadsmit reizes plānāka par cilvēka matu! Savukārt biezākās tesa putu lentes, kas tiek izmantotas, piemēram, celtniecības nozarē, ir vairāk nekā 5000 mikrometrus jeb piecus milimetrus biezas.

Lai izstrādātu un ražotu inovatīvas līmlentes, nepieciešama fizika, ķīmija, tehnoloģijas un radošums. Līmvielas pārsvarā sastāv no dabīgā vai sintētiskā kaučuka vai arī no akrilātiem. Lai gan agrāk ražošanas procesā lietojām lielu daudzumu organisko šķīdinātāju, mūsdienās šos šķīdinātājus bieži vien iespējams atkārtoti pārstrādāt vai presētu līmvielu gadījumā – pilnībā savākt. Tādā veidā tiek ietaupīti resursi un aizsargāta mūsu vide. Runājot par tehnoloģiju attīstību, uzņēmums cenšas noteikt tendences jau sākumstadijā un nekavējoties pārvērst tās pārdodamos izstrādājumos. Piemēram, tesa ražo optiski caurspīdīgas līmplēves savas rūpnīcas tīrajā telpā, Hamburgā, Vācijā, un līmplēves paredzētas viedtālruņiem un navigācijas ierīcēm. Šīs ražotnes telpas gaiss ir 100 reizes tīrāks par gaisu, kāds sastopams kalna virsotnē, tādēļ uz ļoti caurspīdīgās plēves nenonāk gandrīz neviena putekļu daļiņa. Arī Sudžou rūpnīcā Ķīnā pašlaik tiek veidota šāda tīrā telpa. 

No otras puses, viena no tesa galvenajām prasmēm ir inovatīvu līmlenšu izmantošana, kas padara klientu ražošanas procesus efektīvākus. Piemēram, automātiska automobiļu virsbūves caurumu aizklāšana kopā ar robotiem, kas tiek izmantoti ražošanā. Iepriekš autobūves nozarē strādājošajiem bija manuāli jāaizklāj 220 caurumi ar aizbāžņiem vai līmējamām štancētām detaļām.   

Infrasarkanā spektroskopija, mikro datortomogrāfija, rastra elektronu mikroskopija, reoloģija: Šādi termini un ar tiem saistītais aprīkojums septiņciparu skaitļa eiro vērtībā biežāk sastopams lielās universitātes slimnīcās, nevis tādā uzņēmumā kā tesa. Tomēr, lai sīkāk izprastu līmvielas, atbilstu klientu prasībām vai varētu veicināt inovācijas ar pilnīgi jauniem atklājumiem, nepieciešama centrālā analītikas nodaļa ar pirmklasīgiem speciālistiem, metodēm un aprīkojumu, un tas arī ir viens no tesa veiksmes faktoriem.

Galu galā, tehnoloģiju un produktu izstrādātāji teorētiski ir spējīgi izstrādāt vairāk kā miljonu dažādu līmvielu – gan nedaudz lipīgas, gan nenoņemamas, kā arī no mīkstām putām vai cietas kā dēlis, vienkārši izmainot dažus parametrus. Mūsdienās komerciāli plašākā mērogā tiek izmantotas aptuveni 250 līmvielas. Aktuāls piemērs no analītiskās prakses: Lai gan pircēji Eiropā dod priekšroku jauna transportlīdzekļa tipiskajai sintētiskajai smaržai, Ķīnā to nevar pieļaut. Tur mašīnu smaržai jābūt neitrālai: "Gandrīz bez smaržas" pieprasa Āzijas industrija. Tas ir izaicinājums ķīmijas produktu ražotājiem, taču tesa ar to tiek galā, pateicoties saviem speciālistiem. Starp citu: Analītiskā grupa Norderštetē pat spēja atklāt vairāk nekā 2500 gadu seno noslēpumu par bībelē minēto "Bābeles torni".

Cilvēks sēž laboratorijā, vāra vielas un pēkšņi viņam prātā iešaujas ideja - sensacionāla izstrādājuma sākums. Vai arī eksperiments neizdodas, taču negaidīti rodas kaut kas inovatīvs. Tāda ir izgudrotāju pasaule, vismaz filmās. Lai gan tā dažreiz notiek, tam ir maz sakara ar mūsdienu inovatīvo procesu sistemātisku kontroli. Kā varam atrast "gudru” pieeju, sākotnējās idejas, kas radušās uzņēmumā, salīdzinātas, kvalificētas un tālāk izstrādātas tā, lai rastos gala produkts, kas būtu laižams tirgū un ievērojami veicinātu mūsu pievienoto vērtību? Lai atbildētu uz šiem sarežģītajiem jautājumiem, tesa sistemātiski un veiksmīgi veic inovāciju pārvaldību. Izmantojot veiklas metodes un mūsdienīgu projektu pārvaldību, varam sniegt klientiem nepieciešamo risinājumu vēl ātrāk.

Turklāt tesa arvien vairāk paļaujas uz tā sauktajām atklātajām inovāciju platformām. To skaitā ir "ideju ģeneratori” un sadarbības partneri, kuri ar savām specifiskajām zināšanām sniedz nozīmīgu ieguldījumu faktā, ka līmvielu tehnoloģijas iespējas ir gandrīz neierobežotas arī nākotnē.

Jau desmitiem gadu milzīgs paraugu koferis, kas piebāzts ar dažādām lentēm un brošūrām, ir bijis mūsu pastāvīgais sabiedrotais, it īpaši pārdošanas nodaļā. Pat mūsdienās ir ļoti noderīgi būt spējīgam paņemt līmlentes "dzīvē" un izmēģināt tās. Taču digitālie rīki un pakalpojumi ir pieprasīti kā vēl nekad: Lai apmainītos ar un izvērtētu jaunāko informāciju, piemēram, mērījumu rezultātus no testa procedūrām, daudzu tūkstošu kilometru garumā produkta un tehnoloģijas izstrādē, kā arī sniegtu klientiem visā pasaulē būtiskos skaitļus, datus un faktus tik ātri, cik vien iespējams. 

Nevar noliegt vienu vienkāršu faktu: tesa ir un vienmēr būs ķīmijas rūpniecības uzņēmums. Tādēļ tesa Group apzinās savu lielo atbildību noteikt konkrētus uzdevumus saistībā ar ilgtspējību. Un ne tikai tādēļ, ka šis temats kļūst arvien svarīgāks gan klientiem, gan vispārējai publikai. Uzņēmums tesa vienmēr ļoti centies izmantot videi draudzīgas ražošanas tehnoloģijas, lai, piemēram, samazinātu šķīdinātāju izmantošanu un stabili samazinātu CO₂ emisiju apjomu, veicot enerģiju taupošus pasākumus. Piemēram, starp 2001. gadu un 2019. gadu uzņēmums spēja samazināt savu CO₂ emisiju apjomu un šķīdinātāju daudzumu uz tonnu gala produkta gandrīz uz pusi.